Merito Partners Newsletter Q1 2026

Update No.18
March 2026

This edition focuses on real estate – specifically, what Merito Partners has built, what the numbers look like, and where the strategy is heading next. It covers why Riga is the right market, what the portfolio has delivered in less than 30 months of execution, and Arhitektu nams – the most ambitious project yet and a preview of where this strategy is heading.

It has been just over two years since Merito Partners closed its first real estate fund. In that time, the strategy laid out in Newsletter No. 15 has moved from thesis to track record – and the results are giving every reason to accelerate.

Three things are covered here. First, why Riga is the right market – and why the window is not permanent. Second, what the portfolio has delivered in less than 30 months of execution. And finally, Arhitektu nams – the most ambitious project yet, and a signal of what comes next.

Walk through central Riga on a weekday morning and you will see something increasingly rare in a European capital: buildings worth restoring, priced as if nobody wants them. We think quite a lot of people will want them soon.

A decade of caution left Latvia behind

The 2008 financial crisis hit Latvia harder than almost any other European economy. Property prices collapsed by more than 50%. Households spent years paying down debt rather than taking on new mortgages. Banks tightened standards. Developers stayed on the sidelines. It was a rational response to a genuine shock – but it created a structural gap that persists today.

That gap is most visible in Latvia’s mortgage market. As of Q3 2025, outstanding mortgages and real estate loans in Latvia stood at roughly €8.4 billion – a fraction of Lithuania’s €14.6 billion and Estonia’s €12.8 billion. Traditionally, the vast majority of mortgages are concentrated in capital cities with comparable populations and income trajectories, presenting a major opportunity for Riga. Outstanding loans to real estate and construction tells the same story: €2.4 billion in Latvia, versus €4.5 billion in Lithuania and €5.6 billion in Estonia (Source: CBL AM calculations based on data from Central Banks of the Baltic States Q3 2025).

This is not weakness – it is latent demand. A population that has historically underinvested in homeownership, in a market where the conditions for doing so are now improving rapidly. As Latvian banks increase their appetite for real estate lending the pool of mortgage-eligible buyers expands. More buyers, same supply constraints. Supply, incidentally, is not rushing to catch up. New apartments entering the Riga market fell short of 2,200 units in 2025. The Colliers Latvia Residential Report 2025 projects roughly 2,500 units for 2026, rising to 3,000 in 2027 – enough to absorb demand at current pace, but not enough to rebuild the inventory buffer that the market has been drawing down (Source: Colliers Latvia Residential Report 2025).

The price gap that cannot last

Which brings us to the number that matters most for investors analysing the return potential. New project apartments in Tallinn average: €4,370 per square metre. Vilnius: €4,050. Riga: €2,950. A 30–40% discount for a city with comparable history, urban quality, income level and professional workforce (Source: CBL AM, Market Outlook 2026).

That gap is not explained by demand – Riga’s primary market recorded 2,186 registered transactions in 2025, up 38% from 2024, generating a record €310 million in total deal value (Source: Colliers Latvia 2025). It is not explained by construction quality – the same developers active in whole Baltics are building in Riga. It is explained by the post-crisis undersupply, the recovering mortgage market, and the lag in developer confidence – all three of which are now visibly reversing.

When Colliers surveyed the active pipeline heading into 2026, developers who had been sitting on the sidelines through 2022 and 2023 were announcing large-scale projects and expanding land banks. Developers do not do that if they expect prices to fall.

For repositioning projects with 24–36 month horizons, the combination of low entry prices, expanding buyer pools, and a closing valuation gap creates a return profile that is difficult to replicate in markets that have already re-rated. That is the environment in which our real estate strategy operates – and that is why we are moving now.

We said in Newsletter No. 15 that Merito Real Estate Special Situations would run on two principles: partnering with agile developers who put their own capital at risk alongside ours, and targeting repositioning of undervalued or mismanaged assets that the market has mispriced. The question was always whether execution would match the thesis. We can now answer that.

The two approaches in a nutshell

1st Approach: Partner with developers who co-invest 15–35% of capital, accept an investor-first return structure, and operate under a Shareholder Agreement with Merito as an appointed Management Board member. The developer brings execution skill. We bring disciplined capital and governance. Interests are aligned from day one.

2nd Approach: Find properties that are undervalued, mismanaged, or simply underused – and reposition them through a focused 24–36 month strategy. Not speculative development. Not long holding periods waiting for macro tailwinds. Active value creation: acquire, renovate, convert, exit.

These are not abstract principles. Every fund in our portfolio – from the first closing in late 2023 to the latest one in 2026 – has been structured around one or both of them.

Where we started, and where we are

December 2023. Merito closes its first real estate fundKalēju 18/20, a property in Riga’s Old Town – with nine investors and €1.3 million in committed capital. At the time, we had no track record in real estate. What we had was a thesis, a team with deep local market knowledge, and the discipline to structure every deal with investor protection first.

By February 2024, we had closed a second fundPasta Street 6. By the second half of 2025, we were running six new funds in parallel, covering projects from Brīvības Street 138 to Skanstes Hof. Today, across ten funds, approximately 80 investors have made nearly 180 individual investment commitments, totalling close to €20 million.

Merito Real Estate Portfolio
Pausa Nams
Pausa Nams
Brīvības 138
Brīvības 138
Fiziķu Nams
Fiziķu Nams
Skanstehof
Skanstehof
Matīsa 27
Matīsa 27


The pace has not been accidental. Each new fund has benefited from the lessons of the previous one – better deal structuring, due diligence, tighter governance, more experienced counterparties.

The results that matter most

Pasta Street 6 is the clearest proof of concept so far. Acquired in February 2024 for a total investment of approximately €5 million including bank debt, the property’s market value had reached 2.0x Equity Multiple by June 2025 – a period of roughly sixteen months. All investor equity is already fully repaid and exit planning is underway. Expected returns in the range 20–30% IRR per annum. It was income-generating within 14 months of acquisition.

2025: The year execution became visible

2025 was the year the Merito real estate strategy moved from something investors trusted on paper to something they could see working in practice. Six new funds launched. Four of them under the developer-partnership model, two under the repositioning model.

The deals covered a range of property types – a former scientific facility on Krīvu Street, a historic residential block on Brīvības Street, a residential development project on Ģertrūdes Street, a new residential development at Hospitāļu Street in partnership with InCity Capital. Each project different. Each structured the same way.

Every now and then, a project comes along that does not just fit your strategy – it defines it. Arhitektu nams is that project for Merito Real Estate.

The building at Skolas Street 21 has stood in the Quiet Centre of Riga since 1987. Designed to house the Design Institute, it was built with the kind of structural generosity that Soviet-era public commissions occasionally produced: a reinforced concrete frame that has outlasted its original purpose by decades, high ceilings, wide corridors, and five elevators – a genuine rarity in buildings of this era and scale. It covers over 9,000 square metres. And until recently, it was sitting largely underused, its potential invisible to most of the market.

We acquired it for €5.9 million, co-financed with AS Signet Bank contributing €3.85 million. The total investment in the project is expected to surpass €14 million by completion.

What we are building

The transformation plan is straightforward in concept, demanding in execution: convert the building into approximately 250 compact studio and one-bedroom apartments, sized between 17 and 35 square metres, designed for the people who actually want to live in central Riga – students, young professionals, expats, long-term visitors. People for whom location matters more than space, and for whom the alternative is usually an ageing Soviet-era flat in a suburb, or an overpriced modern unit in a building that lacks character.

The Quiet Centre location is not incidental. Skolas Street 21 sits within walking distance of all key cultural and historical landmarks in central Riga and the established professional quarter of central Riga. It is, by any reasonable measure, a prime address – and it has been priced like it is not.

Beyond apartments, the plan incorporates commercial ground-floor space, co-working and recreational areas, storage solutions, and dedicated bicycle parking. These are not afterthoughts. They are the features that make a building genuinely liveable for the target demographic, and that drive long-term occupancy and rental income.

The numbers

Acquisition price€5.9 million
Bank financing (Signet Bank)€3.85 million
Total investment expected>€14 million
Building footprint>9,000 sqm
Target output~250 studios & 1BR apartments (17-35 sqm)
Equity raised€3.9 million from 22 private investors
Investment horizon36 months – renovate, convert, sell
Target net IRR20–30% per annum (MOIC ~1.8×)
Environmental advantage~50% lower impact vs. comparable new build

The environmental case is worth emphasising. Renovation of an existing concrete frame produces roughly half the carbon footprint of a comparable new construction. In a market increasingly attuned to sustainability credentials – and where EU green standards for residential buildings are tightening – this is not just an ethical argument. It is a commercial one.

A template, not a one-off

What makes Arhitektu nams significant is not just the scale – though at over 9,000 square metres and €14 million in total investment, it is the most ambitious project to date. What makes it significant is what it demonstrates: that Merito can identify, structure, and execute a project of this complexity with the same discipline applied to a €1.5 million single-building fund.

Work is already underway on another project that will exceed Arhitektu nams in scale. It is not ready to be announced yet – but it will be soon. What can be said is that investor appetite has been the clearest signal that this strategy is working. Across the portfolio, the total value of RE assets has reached €80 million, and plans already call for more than 600 new apartments across all projects.

The pipeline is not slowing down. It is accelerating. And we want our investors to be part of what comes next.

Interested in our next opportunity?

If the strategy we have described in this newsletter resonates with you – or if you are an existing investor curious about upcoming projects – we would be glad to talk.

📧  investor.relations@meritopartners.com

🌐  Click Here To Invest

— The Merito Partners Team

Merito Partners Jaunumi Q1 2026

Izdevums Nr.18
Marts 2026

Šis izdevums ir veltīts nekustamajam īpašumam – konkrēti tam, ko Merito Partners ir izveidojis, kādi ir skaitļi un kurp virzās stratēģija. Tajā aplūkots, kāpēc Rīga ir pareizais tirgus, ko portfelis ir sasniedzis nepilnu 30 izpildes mēnešu laikā, un Arhitektu nams – līdz šim ambiciozākais projekts un nākamā stratēģijas posma priekšskatījums.

Ir pagājuši nedaudz vairāk nekā divi gadi, kopš Merito Partners noslēdza savu pirmo nekustamā īpašuma fondu. Šajā laikā stratēģija, kas tika izklāstīta 15. Izdevumā, ir pārvērtusies no tēzes par sasniegtajiem rezultātiem – un tie dod visus iemeslus paātrināties.

Šeit aplūkotas trīs lietas. Pirmkārt, kāpēc Rīga ir pareizais tirgus – un kāpēc šis logs nav mūžīgs. Otrkārt, ko portfelis ir sasniedzis nepilnu 30 izpildes mēnešu laikā. Un visbeidzot, Arhitektu nams – līdz šim ambiciozākais projekts un signāls par to, kas nāks tālāk.

Pastaigājieties pa Rīgas centru darba dienas rītā, un jūs ieraudzīsiet kaut ko Eiropas galvaspilsētā arvien retāk sastopamu: ēkas, kuras ir vērts restaurēt, bet kuru cena ir tāda, it kā neviens tās nevēlētos. Mēs uzskatām, ka drīzumā tās vēlēsies daudzi.

Desmitgade piesardzības atstāja Latviju aiz muguras

2008. gada finanšu krīze skāra Latviju smagāk nekā gandrīz jebkuru citu Eiropas ekonomiku. Nekustamā īpašuma cenas sabruka par vairāk nekā 50%. Mājsaimniecības gadiem ilgi atmaksāja parādus, nevis ņēma jaunas hipotēkas. Bankas pastiprināja standartus. Attīstītāji palika malā. Tā bija racionāla reakcija uz patiesu satricinājumu – taču tā radīja strukturālu plaisu, kas saglabājas joprojām.

Šī plaisa visskaidrāk redzama Latvijas hipotēku tirgū. 2025. gada 3. ceturksnī nenomaksāto hipotēku un nekustamā īpašuma aizdevumu apjoms Latvijā bija aptuveni 8,4 miljardi eiro – neliela daļa no Lietuvas 14,6 miljardiem eiro un Igaunijas 12,8 miljardiem eiro. Tradicionāli lielākā daļa hipotēku ir koncentrēta galvaspilsētās ar salīdzināmu iedzīvotāju skaitu un ienākumu dinamiku, kas rada ievērojamu iespēju Rīgai. Neatmaksātie aizdevumi nekustamajam īpašumam un būvniecībai rāda to pašu: 2,4 miljardi eiro Latvijā, salīdzinot ar 4,5 miljardiem eiro Lietuvā un 5,6 miljardiem eiro Igaunijā (Avots: Baltijas valstu centrālās bankas, CBL AM aprēķini, 2025. g. 3. cet.).

Tas nav vājums – tā ir latenta pieprasījuma pazīme. Iedzīvotāji, kas vēsturiski ir nepietiekami ieguldījuši mājokļa iegādē, tirgū, kurā nosacījumi tam strauji uzlabojas. Latvijas bankām palielinot interesi par nekustamā īpašuma kreditēšanu, hipotēkām atbilstošo pircēju skaits pieaug. Vairāk pircēju, tie paši piedāvājuma ierobežojumi.

Piedāvājums nesteidzas panākt pieprasījumu. Jaunie dzīvokļi, kas ienāca Rīgas tirgū, 2025. gadā nesasniedza 2200 vienību slieksni. Colliers Latvia Residential Report 2025 prognozē aptuveni 2500 vienības 2026. gadā, pieaugot līdz 3000 2027. gadā – pietiekami, lai absorbētu pieprasījumu pašreizējā tempā, bet nepietiekami, lai atjaunotu krājumu rezervi, kuru tirgus ir pakāpeniski izsmēlis.

Cenu plaisa, kas nevar ilgt mūžīgi

Un tagad par skaitli, kas investoriem ir vissvarīgākais, analizējot atdeves potenciālu. Jauno projektu dzīvokļi Tallinā vidēji maksā 4 370 eiro par kvadrātmetru. Viļņā: 4 050 eiro. Rīgā: 2 950 eiro. Atlaide 30-40% pilsētai ar salīdzināmu vēsturi, pilsētvides kvalitāti, ienākumu līmeni un profesionālo darbaspēku (Avots: CBL AM, Market Outlook 2026.).

Šo plaisu neizskaidro pieprasījums – Rīgas primārajā tirgū 2025. gadā tika reģistrēti 2186 darījumi, kas ir par 38% vairāk nekā 2024. gadā, sasniedzot rekordlielu kopējo darījumu vērtību 310 miljonu eiro apmērā (Avots: Colliers Latvia 2025). To neizskaidro būvniecības kvalitāte – tie paši attīstītāji, kas darbojas visā Baltijā, būvē arī Rīgā. To izskaidro pēckrīzes nepietiekamais piedāvājums, atveseļojošais hipotēku tirgus un attīstītāju pārliecības nobīde – un visas trīs tendences tagad redzami mainās.

Kad Colliers apsekoja aktīvo projektu plūsmu pirms 2026. gada, attīstītāji, kas 2022. un 2023. gadā bija palikuši malā, paziņoja par lieliem projektiem un paplašināja zemes bankas. Attīstītāji to nedara, ja sagaida cenu kritumu.

Repozicionēšanas projektiem ar 24-36 mēnešu horizontu zemo ieejas cenu, paplašināmā pircēju loka un sarūkošās vērtēšanas plaisas kombinācija rada atdeves profilu, ko ir grūti atkārtot tirgos, kuros pārvērtēšana jau ir notikusi. Tieši šādā vidē darbojas mūsu nekustamā īpašuma stratēģija – un tieši tāpēc mēs rīkojamies tagad.

15. Izdevumā mēs rakstījām, ka Merito Real Estate Special Situations darbosies pēc diviem principiem: sadarbojoties ar veikliem attīstītājiem, kuri iegulda savu kapitālu līdzās mūsējam, un mērķējot uz nepietiekami novērtētu vai slikti pārvaldītu aktīvu repozicionēšanu. Jautājums vienmēr bija, vai izpilde atbildīs tēzei. Tagad mēs varam uz to atbildēt.

Divas pieejas īsumā

Pirmā pieeja: Sadarbība ar attīstītājiem, kuri līdziegulda 15-35% kapitāla, pieņem investoram prioritāru atdeves struktūru un darbojas saskaņā ar Akcionāru līgumu, kurā Merito ir iecelta Valdes locekļa statusā. Attīstītājs nodrošina izpildes prasmes. Mēs nodrošinām disciplinētu kapitālu un pārvaldību. Intereses ir saskaņotas no pirmās dienas.

Otrā pieeja: Atrast īpašumus, kas ir nepietiekami novērtēti, slikti pārvaldīti vai vienkārši nepietiekami izmantoti – un tos repozicionēt ar fokusētu 24-36 mēnešu stratēģiju. Ne spekulatīva attīstība. Ne ilgi turēšanas periodi, gaidot makroekonomiskos labvēlīgos apstākļus. Aktīva vērtības radīšana: iegādāties, renovēt, pārveidot, iziet.

Tie nav abstrakti principi. Katrs fonds mūsu portfelī – no pirmās slēgšanas 2023. gada beigās līdz jaunākajam 2026. gadā – ir strukturēts ap vienu vai abiem šiem principiem.

Kur mēs sākām un kur mēs esam

2023. gada decembris. Merito noslēdz savu pirmo nekustamā īpašuma fondu Kalēju 18/20, īpašumu Rīgas Vecpilsētā – ar deviņiem investoriem un 1,3 miljonu eiro piesaistīto kapitālu. Tajā brīdī mums nebija pieredzes nekustamajā īpašumā. Tas, kas mums bija – tēze, komanda ar dziļām vietējā tirgus zināšanām un disciplīna strukturēt katru darījumu, pirmkārt domājot par investoru aizsardzību.

Līdz 2024. gada februārim mēs bijām noslēguši otru fonduPasta iela 6. Līdz 2025. gada otrajai pusei mēs paralēli vadījām sešus jaunus fondus, aptverot projektus no Brīvības ielas 138 līdz Hospitāļu ielai 49. Šodien, desmit fondu ietvaros, aptuveni 80 investori ir veikuši gandrīz 180 individuālas ieguldījumu apņemšanās, kopumā sasniedzot gandrīz 20 miljonus eiro.

Merito Real Estate Portfolio
Pausa Nams
Pausa Nams
Brīvības 138
Brīvības 138
Fiziķu Nams
Fiziķu Nams
Skanstehof
Skanstehof
Matīsa 27
Matīsa 27


Temps nav bijis nejaušs. Katrs jaunais fonds ir guvis labumu no iepriekšējā mācībām – labāka darījumu strukturēšana, padziļinātā izpēte, stingrāka pārvaldība, pieredzējušāki partneri.

Rezultāti, kas ir vissvarīgākie

Pasta iela 6 ir līdz šim skaidrākais koncepcijas pierādījums. Iegādāts 2024. gada februārī par kopējo ieguldījumu aptuveni 5 miljonu eiro apmērā, ieskaitot bankas parādu, īpašuma tirgus vērtība sasniedza 2,0x pašu kapitāla pieauguma reizinātāju līdz 2025. gada jūnijam – aptuveni sešpadsmit mēnešu periodā. Viss investoru pašu kapitāls jau ir pilnībā atmaksāts un notiek izejas plānošana. Sagaidāmā atdeve diapazonā 20–30% IRR gadā. Tas sāka gūt ienākumus 14 mēnešu laikā pēc iegādes.

2025: Gads, kad izpilde kļuva redzama

2025. gads bija gads, kad Merito nekustamā īpašuma stratēģija pārvērtās no kaut kā, kam investori uzticējās uz papīra, par kaut ko, ko viņi varēja redzēt darbībā. Tika uzsākti seši jauni fondi. Četri no tiem pēc attīstītāju partnerības modeļa, divi pēc repozicionēšanas modeļa.

Darījumi aptvēra dažādus īpašumu tipus – bijušo zinātnisko iestādi Krīvu ielā, vēsturisku dzīvojamo ēku Brīvības ielā, dzīvojamās apbūves projektu Ģertrūdes ielā, jaunu dzīvojamo apbūvi Hospitāļu ielā sadarbībā ar InCity Capital. Katrs projekts atšķirīgs. Katrs strukturēts vienādi.

Ik pa laikam parādās projekts, kas ne tikai iekļaujas stratēģijā – tas to definē. Arhitektu nams ir tieši šāds projekts Merito Real Estate.

Ēka Skolas ielā 21 atrodas Rīgas Klusajā centrā kopš 1987. gada. Projektēta Dizaina institūta vajadzībām, tā tika būvēta ar strukturālo dāsnumu, ko padomju laika publiskie pasūtījumi reizēm ļāva: dzelzsbetona karkass, kas ir pārdzīvojis savu sākotnējo mērķi par gadu desmitiem, augsti griesti, plati gaiteņi un pieci lifti – patiess retums šīs ēras un mēroga ēkās. Tā aizņem vairāk nekā 9 000 kvadrātmetru. Un vēl nesen tā lielākoties stāvēja neizmantota, tā potenciālam paliekot neredzamam lielākajai daļai tirgum.

Mēs to iegādājāmies par 5,9 miljoniem eiro, līdzfinansējot ar AS Signet Bank, kas nodrošināja 3,85 miljonus eiro. Kopējais ieguldījums projektā, paredzams, pārsniegs 14 miljonus eiro līdz pabeigšanai.

Ko mēs būvējam

Pārveidošanas plāns ir vienkāršs koncepcijā, prasīgs izpildē: pārveidot ēku aptuveni 250 kompaktos studiju un vienas guļamistabas dzīvokļos, lielumā no 17 līdz 35 kvadrātmetriem, kas paredzēti cilvēkiem, kuri patiešām vēlas dzīvot Rīgas centrā – studentiem, jaunajiem profesionāļiem, ārvalstniekiem, ilgtermiņa viesiem. Cilvēkiem, kuriem atrašanās vieta ir svarīgāka par platību un kuriem alternatīva parasti ir novecojis padomju laika dzīvoklis priekšpilsētā vai pārcenots moderns mājoklis ēkā bez rakstura.

Klusā centra atrašanās vieta nav nejauša. Skolas iela 21 atrodas pastaigas attālumā no visiem galvenajiem kultūras un vēstures pieminekļiem Rīgas centrā un iedibinātā Rīgas centra profesionālā kvartāla. Pēc jebkura saprātīga mēra tā ir augstākās klases adrese – un tā ir bijusi novērtēta tā, it kā tāda nebūtu.

Papildus dzīvokļiem plāns ietver komerctelpas pirmajā stāvā, kopstrādes un atpūtas zonas, noliktavu risinājumus un speciālu velosipēdu stāvvietu. Tie ir elementi, kas padara ēku patiesi dzīvojamu mērķa demogrāfiskajai grupai un kas veicina ilgtermiņa noslogojumu un nomas ienākumus.

Skaitļi

Iegādes cena5,9 miljoni eiro
Bankas finansējums (Signet Bank)3,85 miljoni eiro
Paredzamais kopējais ieguldījums>€14 miljoni
Ēkas platība>9,000 kv.m.
Mērķa rezultāts~250 studijas un 1-ist. dzīvokļi (17–35 kv.m.)
Piesaistītais pašu kapitāls3,9 miljoni eiro no 22 privātiem investoriem
Ieguldījumu horizonts36 mēneši – renovēt, pārveidot, pārdot
Mērķa tīrā IRR20–30% gadā (MOIC ~1,8×)
Vides priekšrocība~50% mazāka ietekme salīdzinot ar jaunu būvi

Vides arguments ir uzsvēršanas vērts. Esoša betona karkasa renovācija rada aptuveni pusi no oglekļa pēdas nospieduma, salīdzinot ar līdzvērtīgu jaunu būvniecību. Tirgū, kas arvien vairāk pievērš uzmanību ilgtspējības rādītājiem – un kurā ES zaļie standarti dzīvojamām ēkām kļūst stingrāki – tas nav tikai ētisks arguments. Tas ir komerciāls.

Paraugs, nevis vienreizējs gadījums

Arhitektu nams ir nozīmīgs ne tikai sava mēroga dēļ – lai gan ar vairāk nekā 9 000 kvadrātmetriem un 14 miljoniem eiro kopējo ieguldījumu tas ir mūsu līdz šim ambiciozākais projekts. Tas ir nozīmīgs ar to, ko tas demonstrē: ka Merito spēj identificēt, strukturēt un īstenot šādas sarežģītības projektu ar tādu pašu disciplīnu, ko mēs piemērojam 1,5 miljonu eiro vienas ēkas fondam.

Mēs jau strādājam pie nākamā projekta, kas pārsniegs Arhitektu namu mērogā. Mēs vēl neesam gatavi to paziņot – bet drīz būsim. Ko mēs varam teikt, ir tas, ka investoru interese ir bijis skaidrākais signāls, ko esam saņēmuši, ka šī stratēģija darbojas. Visā mūsu portfelī nekustamā īpašuma aktīvu kopējā vērtība ir sasniegusi 80 miljonus eiro, un plāni jau paredz vairāk nekā 600 jaunus dzīvokļus visos mūsu projektos.

Projektu plūsma nepalēninās. Tā paātrinās. Un mēs vēlamies, lai mūsu investori būtu daļa no tā, kas nāks tālāk.

Interesē mūsu nākamā iespēja?

Ja šajā informatīvajā izdevumā aprakstītā stratēģija Jūs uzrunā vai arī, ja esat esošs investors, kas ir ieinteresēts gaidāmajos projektos, mēs labprāt ar jums parunāsim.

📧  investor.relations@meritopartners.com

🌐  Vēlos Ieguldīt

— Merito Partners komanda

Merito Partners Naujienos Q1 2026

Nr.18

Šiame leidime daugiausia dėmesio skiriame nekilnojamajam turtui – konkrečiai tam, ką Merito Partners sukūrė, kaip atrodo skaičiai ir kur link juda strategija. Jame aptariama, kodėl Ryga yra tinkama rinka, ką portfelis pasiekė per mažiau nei 30 įgyvendinimo mėnesių, ir Arhitektu nams – iki šiol ambicingiausias mūsų projektas bei žvilgsnis į kitą strategijos etapą.

Praėjo kiek daugiau nei dveji metai nuo tada, kai Merito Partners uždarė savo pirmąjį nekilnojamojo turto fondą. Per šį laiką strategija, kuri buvo pristatyta naujienlaiškyje Nr. 15, iš idėjos virto realiais rezultatais – ir šie rezultatai suteikia vis daugiau pagrindo judėti pirmyn dar sparčiau.

Apžvelgiame tris dalykus. Pirma, kodėl Ryga yra tinkama rinka – ir kodėl ši galimybė nėra amžina. Antra, ką portfelis pasiekė per mažiau nei 30 įgyvendinimo mėnesių. Ir galiausiai – Arhitektu nams, iki šiol ambicingiausias mūsų projektas ir signalas apie tai, kas laukia toliau.

Pasivaikščiokite Rygos centre darbo dienos rytą ir pamatysite tai, kas Europos sostinėse tampa vis retesnis vaizdas: pastatai, kuriuos verta atnaujinti, tačiau jų kaina vis dar tokia, tarsi jų niekam nereikėtų. Mes manome, kad labai greitai jų norės daugelis.

Dešimtmetis atsargumo paliko Latviją atsilikusią

2008 metų finansų krizė Latvijai smogė stipriau nei daugeliui kitų Europos ekonomikų. Nekilnojamojo turto kainos krito daugiau nei 50 %. Namų ūkiai daugelį metų pirmiausia mažino turimas skolas, o ne ėmė naujas paskolas. Bankai sugriežtino skolinimo standartus. Vystytojai laikėsi nuošalyje. Tai buvo racionali reakcija į stiprų ekonominį šoką, tačiau ji sukūrė struktūrinį atotrūkį, kuris jaučiamas iki šiol.

Šis atotrūkis ryškiausiai matomas Latvijos būsto paskolų rinkoje. 2025 m. III ketvirtį Latvijoje išduotų būsto ir NT paskolų suma siekė apie 8,4 mlrd. eurų – gerokai mažiau nei Lietuvoje (14,6 mlrd. eurų) ar Estijoje (12,8 mlrd. eurų). Tradiciškai didžioji dalis būsto paskolų koncentruojasi sostinėse, kuriose gyventojų skaičius ir pajamų augimo tendencijos yra panašios. Todėl ši situacija Rygai sukuria reikšmingą augimo potencialą. Panaši tendencija matoma ir nekilnojamojo turto bei statybų sektoriaus paskolose: Latvijoje jos siekia apie 2,4 mlrd. eurų, Lietuvoje – 4,5 mlrd., o Estijoje – 5,6 mlrd. eurų (Šaltinis: Baltijos šalių centriniai bankai, CBL AM skaičiavimai, 2025 m. III ketv.).

Tai nėra silpnumo ženklas – tai neišnaudota paklausa. Gyventojai, kurie istoriškai mažiau investavo į būsto įsigijimą, šiandien susiduria su sparčiai gerėjančiomis sąlygomis tai daryti.

Tuo tarpu pasiūla sparčiai nesiveja. 2025 metais Rygos rinkoje pasiūla nesiekė net 2 200 naujų butų. „Colliers Latvia Residential Report 2025“ prognozuoja, kad 2026 metais rinką papildys apie 2 500 naujų butų, o 2027 metais – apie 3 000. To pakanka dabartinei paklausai patenkinti, tačiau nepakanka atstatyti pasiūlos rezervo, kuris pastaraisiais metais rinkoje buvo nuosekliai mažėjantis.

Kainų atotrūkis, kuris negali išlikti amžinai

Investuotojams svarbiausias skaičius – kainų skirtumas tarp Baltijos sostinių. Naujų projektų butai Taline vidutiniškai kainuoja apie 4,370 eurų už kv. m. Vilniuje – apie 4,050 eurų už kv. m. Rygoje – apie 2,950 eurų už kv. m. Tai reiškia maždaug 30-40 % kainų skirtumą, nors miestų istorija, urbanistinė kokybė, pajamų lygis ir profesionalios darbo jėgos struktūra yra panaši (Šaltinis: CBL AM, Market Outlook 2026).

Šio skirtumo nepaaiškina paklausa. 2025 metais pirminėje Rygos rinkoje įvyko 2 186 sandoriai – 38 % daugiau nei 2024 metais. Bendra sandorių vertė pasiekė rekordinius 310 mln. eurų (Šaltinis: Colliers Latvia 2025). Jo nepaaiškina ir statybų kokybė – Rygoje dirba tie patys vystytojai kaip ir kitose Baltijos šalyse. Šį skirtumą lemia keli veiksniai: po krizės susidariusi pasiūlos spraga, atsigaunanti būsto paskolų rinka ir atsargus vystytojų aktyvumas. Tačiau visi šie veiksniai šiandien jau pradeda keistis.

Kai „Colliers“ analizavo projektų portfelį prieš 2026 metus, tapo akivaizdu, kad vystytojai, kurie 2022 ir 2023 metais laukė nuošalyje, pradėjo skelbti naujus didelio masto projektus ir plėsti turimų sklypų portfelius. Vystytojai taip nesielgia, jei tikisi kainų kritimo.

Projektams, kurių investavimo horizontas yra 24-36 mėnesiai, žemos įsigijimo kainos, augantis pirkėjų skaičius ir mažėjantis kainų skirtumas sukuria grąžos profilį, kurį sunku rasti jau pilnai įvertintose rinkose. Būtent tokioje aplinkoje veikia mūsų nekilnojamojo turto strategija – ir būtent todėl judame dabar.

Naujienlaiškyje Nr. 15 sakėme, kad „Merito Real Estate Special Situations“ strategija remsis dviem principais: partneryste su nepriklausomais vystytojais, kurie investuoja savo kapitalą kartu su mumis, ir neįvertinto ar netinkamai valdomo turto perpozicionavimu. Pagrindinis klausimas visada buvo vienas – ar įgyvendinimas pateisins šią strategiją. Dabar jau galime į jį atsakyti.

Dvi strategijos kryptys

Pirmoji kryptis: partnerystė su vystytojais, kurie investuoja 15-35 % projekto kapitalo, sutinka su investuotojams palankia grąžos struktūra ir veikia pagal akcininkų sutartį, kurioje Merito dalyvauja valdyboje. Vystytojas atsineša projekto įgyvendinimo kompetenciją. Mes – disciplinuotą kapitalo struktūrą ir valdymą. Interesai suderinami nuo pirmos dienos.

Antroji kryptis: identifikuoti neįvertintą, netinkamai valdomą ar nepakankamai išnaudotą turtą ir per 24-36 mėnesius jį perpozicionuoti. Tai nėra spekuliatyvi plėtra ir ne ilgalaikis turto laikymas laukiant rinkos augimo. Tai aktyvus vertės kūrimas: įsigyti, atnaujinti, konvertuoti ir realizuoti.

Kiekvienas mūsų portfelio fondas – nuo pirmojo 2023 metų pabaigoje iki naujausių 2026 metais – buvo struktūruotas remiantis vienu ar abiem šiais principais.

Nuo ko pradėjome ir kur esame

2023 metų gruodis. „Merito“ uždaro pirmąjį nekilnojamojo turto fondąKalēju 18/20 projektą Rygos senamiestyje. Devyni investuotojai ir 1,3 mln. eurų kapitalo. Tuo metu neturėjome nekilnojamojo turto veiklos istorijos. Tačiau turėjome aiškią strategiją, komandą su stipriomis vietinės rinkos žiniomis ir discipliną kiekvieną sandorį struktūruoti pirmiausia galvojant apie investuotojų apsaugą.

2024 metų vasarį uždarėme antrą fondą – Pasta gatvė 6. 2025 metų antroje pusėje jau valdėme šešis naujus fondus vienu metu, apimančius projektus nuo Brīvības gatvės 138 iki Hospitāļu gatvės 49. Šiandien, per dešimt fondų, apie 80 investuotojų atliko beveik 180 individualių investicijų, kurių bendra suma siekia beveik 20 mln. eurų.

Merito Real Estate Portfolio